Istaba

Istaba➤ [Epub] ➞ Istaba By Laima Kota ➮ – Jobs-in-kingston.co.uk Sērijā «Mēs Latvija XX gadsimts» iznākušais Laimas Kotas romāns «Istaba» ļauj ielūkoties Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu desmitiem kad arvien lielākās saimnieciskās grūtībās Sērijā «Mēs Latvija XX gadsimts» iznākušais Laimas Kotas romāns «Istaba» ļauj ielūkoties Latvijas ļaužu dzīvē pirms trim gadu desmitiem kad arvien lielākās saimnieciskās grūtībās nonākusī padomju valsts vara pēkšņi kļuva labvēlīga cilvēciskai vēlmei dzīvot pārticīgāk un izsludināja perestroiku Rakstniece šo laiku izvelk no cilvēku atmiņām izmantojot visus savus iemīļotos žanrus – burlesku un absurda trilleri farsu un sakāpinātu reālismu – lai secinātu pēc tā ko esam pārdzīvojuši izejot caur padomju stroju gan jau izturēsim arī divdesmit pirmā gadsimta sagādātos pārbaudījumus. Re kā sanāk Laima Kota apraksta stāvēšanu rindās pēc sviesta pēc doktordesas pat pēc cukura bet šobrīd Latvijas bibliotēkās pēc viņas grāmatas turpina stāvēt rindā dažviet pat 27 cilvēki Un savu kārtu sagaidījusi iespēju robežās visīsākajā laikā izlasījusi šo romānu par 80 gadiem par perestroikas laikiem es varu vien rindas galā esošajiem novēlēt pacietību jo tā atmaksāsiesKad grāmatā nonācu līdz brīdim kad tajā kā dzīvs organisms ienāk komunālais dzīvoklis man nedaudz bija jāpadomā kādēļ tas savā ziņā šķiet kaut kas pazīstams jo es taču komunālajā dzīvoklī neesmu ne dzīvojusi ne ciemojusies Un tad man pēkšņi atausa kur tādu esmu visā krāšņumā skatījusi Jāņa Streiča filmā Mans draugs nenopietns cilvēks Tāpēc arī nešķita pavisam sveša videVisu lasīšanas laiku man šķita mulsinoši kā Laima Kota rakstniece būdama kā zivs ūdenī var justies zīmēšanas un gleznošanas pasaulē rakstot tā it kā pati būtu māksliniece runājot ne tikai par tehniku bet pat par dažādiem zīmēšanas un gleznošanas knifiem Un lūk arī atbilde Laima Kota pati ir absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu kurā romānā mācās galvenā varone Margrieta Un droši vien kādam tas izklausīsies naivi bet mani izbrīnīja ka tāds vidusskolas skuķis savām rokām var sagleznot slavenu mākslinieku darbu kopijas kuras uzpircējiem tiek uzdotas par oriģināliem turklāt novērtēšanas laikā viltojums netiek atklāts Vai tiešām tā notiek arī reālajā dzīvē? Un cik tad pasaulē ir vienas slavena mākslinieka gleznas oriģinālu?Esmu jau savulaik minējusi ka šī iedziļināšanās dažādās tēmās kuras bieži vien man kā lasītājai ir svešas vai tikai daļēji pazīstamas ir kaut kas tāds ko es rakstnieku darbā nemainīgi cienu jo man nudien patīk ne tikai izsekot sižetam un iepazīt dažādus raksturus bet lasot grāmatu arī uzzināt kaut ko jaunu par pasauli sev apkārt gan tagadnē gan pagātnē Un tā nu bez izsmeļoša zīmēšanas un gleznošanas raksturojuma Laima Kota šajā romānā ir pietiekami nopietni aprakstījusi tādas tēmas kā biešu vākšanu kolhozā kurā tika iesaistīti arī Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņi; šūšanu; pagrīdes ražošanu izmantojot izbrāķētos un norakstītos materiālus; papīra izgatavošanu mājas apstākļos; tulpju un nedaudz arī rožu audzēšanu; Černobiļas avāriju un tās seku likvidēšanu; Ķeguma HES tilta sagrūšanuMan reizi par reizei saskaroties ar padomju laika Rīgas ielu nosaukumiem uznāk vēlme izveidot sarakstiņu lai pati zinu kas bija kas Te tad nu iesākums ar tām ielām un laukumu kas pieminētas IstabāRevolūcijas iela Matīsa ielaĻeņina iela Brīvības ielaPētera Stučkas iela Tērbatas ielaKārļa Marksa iela Ģertrūdes iela17 jūnija laukums Doma laukumsJā un tas gan nepieder pie ģeogrāfiskajiem nosaukumiem betfabrika 17 jūnijs fabrika StaburadzeTā kā nemanot esmu nokļuvusi pie saldumiem un grāmatas vāks apzināti veidots tā ka vienīgais krāsainais elements uz pelēkā fona kurā starp citu es atpazīstu diezgan daudz priekšmetu kuri vēl aizvien rotā kādas daļas Latvijā dzīvojošo cilvēku virtuves un ne tikai rotā bet atrodas aktīvā lietošanā tātad vienīgais krāsainais elements ir mandarīns un kā raksta Laima Kota tad Jaungada paciņā bērniem skolā piezīme mana bija daudz 17 jūnija karameļu sauja Laimas šokolādes konfekšu un tikai viens mandarīns Tā savādi sanāk bet pavisam nesen es dzirdēju ar kādu sajūsmu šo vienu mandarīnu atcerējās kāda Padomju Latvijas skolā gājusi sieviete Kā kaut ko ļoti īpašu Un tieši tā to uztver arī šīs grāmatas varone Margrieta kura grib iemainīt negaidīti veikalā dabūtos bet pašai nevajadzīgos produktus pret mandarīniemMan noteikti beigās jāpasaka ka Cepuri nost Laimai Kotai par to ka viņa mūsu tik tradicionāli iecienītā drūmā gaudu un žēlošanās ceļa vietā šo grāmatu ir piesātinājusi ar pozitīvismu kuram toreiz bija daudz mazāk iemeslu nekā šodien Arī savā pēcvārdā rakstniece saka Mani literārie varoņi viņai tai dzīvei uz sitienu atbildēja ar pretsitienu ko latvieši parasti nedara Izkruķījāmies izkūlāmies izdzīvojām Paldies Jums Laima Kota Jāsaka ka no sākuma es biju sajūsmā jo īsti nepieredzējusi šos laikus te radu iespēju pa atslēgas caurumu palūrēt kā tad nu dzīvoja astoņdesmitajos kas tad nu notika kā bija rīvēties komunaļņikāĀtri vien gan man apnika šķita ja noplēstu visu vēsturisko kontekstu tad no paša romāna nekas pāri nepaliktu Jā labi saprotu ka galvenais varonis šajā vēstījumā bija pats dzīvoklis ne Margrieta bet man pietrūka īsta sižeta virzības sarežģījumu utt tēli likās visnotaļ pavirši ieskicēti nepabeigti gribētos sacīt ka bezmērķīgi? Secinājums ir tāds ka es labprāt šī romāna fragmentus lasītu kādā žurnālā kas atainotu dzīvi tajos laikos bet nejustu nekādu nepieciešamību videi piesaistīt konkrētus varoņus Istorijos iš sovietinio komunalkės gyvenimo Vieniems bus prisiminimai kitiems istorijos pamokoshttpsknyguziurkeswordpresscom20 perestroika un komunālais dzīvoklis brīnišķīga kombinācija kura manī vienmēr ir raisījusi pastiprinātu interesi tieši visa tā raibuma un kolorīta dēļ un esmu absolūti priecīga ka šis laika posms aplūkots romānā ar tik gaisīgu sulīgu un dzirkstošu stāstījumu turklāt papildus prieks par to ka autore nav koncentrējusies uz faktu hronoloģiju un pareizību tikai piefiksējusi un pieturējusi to kas tautas atmiņā saglabājies tik dzīvs jo tieši šo atmiņu krāsas ir tās visskaistākāsvairāk šeit Teikšu godīgi Jo tālāk lasīju jo mazāk patika Tam ka romāns sastiķēts no maziem gabaliņiem un galvenā varoņa vietā ir sadzīves ainiņas nav nekādas vainas Bet virkne epizožu man šķita neiederīgas neprecīzas labi atmiņa protams ir subjektīva un kas pat svarīgāk arī ne pārāk asprātīgas Tas Hānberga un Šipkēvica uznāciens? Un cik ticami ir skolnieces veiksmīgie mākslas un naudas viltojumi? Vēl citas epizodes baltiem diegiem pietrākelētas Šķiet ka daļa ir autores personiski rēķini Arī tas ir ok bet grāmatai par labu manuprāt nenāk Ne šis ne tas Grāmata nav gluži par istabu bet gan par komunālo dzīvokli ar visiem tā dīvainajiem iedzīvotājiem Kopumā tas ir tāds padomju laika sadzīves ainiņu apkopojums kas īsti nekur nenonāk Ja mērķis bija atspoguļot tā laika sadzīves dīvainības tad tas noteikti tika sasniegts Manai gaumei gan bija nedaudz par daudz viss kaut kas virspusēji apgrābstīts bez īsta dziļuma Tāds sadzīvisks rasols kam vietām nedaudz mākslīgi tiek pievilkti arī ārpus dzīvokļa notiekošie notikumi Grāmata ir labi uzrakstīta un pietiekami interesanta bet kaut kā līdz galam neaizķēra It sevišķi uz beigu galu pieķēru sevi pie domas ka gribas vienkārši ātrāk izlasīt Istaba kura pamazām notrauš apputējušās bērnības ainas Tas viss ir vēl pirms 30 gadiem manā bērnībā piedzīvots un tūlīt draud izgaist nebūtībā Bet tajā pat laikā vēl tik daudz kas ir saglabājies mūsdienu sabiedriskajā domā Padomju ideoloģija ir iespiedusies cilvēku šūnās uz ilgu laiku Bailes no priekšniekiem iešana uz darbu bet ne strādāšana kas nav mans tas man nerūp Laima Kota konstruē pirmos atmodas aizmešus caur mūziķu dziesminieku dzejnieku vārdu it kā netīšu pieminēšanu Autore visu apraksta tik tieši un patiesi ka katra lappaspuse liekas citātu vērta Sēžot vienam pašam gultā gribas pabļaut hei vai jūs atceraties šitovai Patiešām šis man atgādina Laima spēcīgi lieto citātus saukļus iestaprinot latviešu valodā tiešus trīsstāvīgus krievu tautas izteicienus Un ik pa laikam tas man kā lasītājam liek aizdomāties ka patiesībā tak visa grāmata ir krievu valodā tikai uzrakstīta latviski Bet es ticu ka maniem bērniem tā būs piedzīvojumu fantastika uzrakstīta pagātnes formā ne nākotnē Savā ziņā šo darbu lasīju kā pasaku grāmatu mazliet kā anekdošu vai husku krājumu vienlaikus apzinoties tā taču bija realitāte Un nekad vairs nespēšu noiet vienkārši tāpat gar Tērbatas un Matīsa ielas stūri neiedomājoties nez kuri logi aprakstīti grāmatā? Plašāk blogā Izskatās pēc haltūrasnepabeigta melnraksta Saprotu ideju par ziloņa aprakstīšanu bet domāju ka papūloties varētu radīt koncentrētāku darbu kura iznākumā būtu vieglāk pieņemt apzināto dažādos laikos notikušā sapludināšanu vienā Šādā izpildījumā tas viss atgādina vien Dadža kleksīšu izlasi Man šķiet ka arī autora vārdā tad drīzāk bija jāraksta Laima Kota Comunālais dzīvoklisLasīt ir viegli ar valodu Kotai problēmu nav Bet ir sajūta ka esi diezgan uzmests apmēram kā grāmatas varoņi kuriem ar to nākas sadzīvot ik pa brīdim DPS Un bise tā arī neizšāva Kas ar to slepeno istabu un vietu gaitenī aiz kā visi aizķeras?